Virgas baznīckalns

Virgas baznīckalnā aizsākas Virgas baznīcas vēsture. Tās pirmsākumi meklējami 1585. gadā, kad pēc Virgas barona Gerharda fon Noldes rīkojuma tika uzcelta pirmā – koka baznīca. Tā gan ilgi nekalpoja, un 1735. gadā, barona Gerharda I fon Noldes laikā, tās vietā uzcēla mūra baznīcu. Būvniecību pēc Ziemeļu kara finansēja Kalētu muižas īpašnieks Levins Mihaels fon Nolde.

Virgas baroniem baznīca bija nozīmīga gan kā ticības vieta, gan kā dzimtas prestiža apliecinājums. Svētdienās viņi pulcējās dievkalpojumos, kopīgi lūdzot Dievu. No 1749. gada Virgas draudzi aprūpēja Krūtes baznīcas mācītājs.

Tagadējās Virgas akmens baznīcas celtniecība Vārtājas senlejas krastā ar skatu uz Vārtājas pilskalnu sākās 1772. gadā Johana Kristofera fon Noldes laikā. Viņš bija Reinholda fon Noldes mazdēls. Saglabājušās ziņas liecina, ka jaunā baznīca tika iesvētīta 1809. gadā, kad Virgas muiža un Kalētu–Krūtes majorāts jau piederēja Ulriham Frīdriham fon Noldem.

20. gadsimta sākumā baznīcu varēja apmeklēt arī Virgas pagasta iedzīvotāji. Tajā notika dievkalpojumi un darbojās draudze.

Pēdējo reizi baznīca tika atjaunota un izdaiļota 1906. gadā, kad Virgas muižā dzīvoja baroneses Elizabetes māte Ģertrūde fon Marenholca. Viņa bija talantīga māksliniece, kuras veidotie altāra kokgriezumi un gleznojumi tika augstu novērtēti visā apkārtnē.

1919. gadā pēdējie baroni pameta Virgu un Latviju, taču baznīca turpināja darboties, jo virdzenieki bija uzticīgi savas draudzes locekļi. Virgas baznīcā kalpojuši vairāki mācītāji, tostarp Fridrihs Augusts Dartans (1856–1883), Alfons Heinrihs Kristians Fuks (1886–1892), Johans Gustavs Špērs (1893–1902), Vilhelms Sperliņš Antons Spirgensons (1902–1906) un Hermanis Frīdrihs Gustavs Blumenbahs (no 1907. gada).

Baznīca tika nopostīta Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada novembrī, Kurzemes kauju laikā. Sākotnēji baznīcu ieņēma vācu karaspēks, izmantojot tās torni kā novērošanas punktu. Padomju armijai tuvojoties no Liepājas puses, atkāpjoties vācieši baznīcu uzspridzināja. Kopš tā laika tā vairs nav atjaunota.

2025. gada Lieldienās Priekules luterāņu draudzes mācītājs Hanss Jensons Krusta gājiena laikā no Virgas muižas atkārtoti iesvētīja baznīcas vietu. Par piemiņu virdzenieki uzstādīja lielu koka krustu.

Mūsdienās Baznīckalns ir nozīmīga virdzenieku svētvieta. Tā aicina pieminēt Virgas bagāto vēsturi, tās cilvēkus un notikumus, kas gadsimtu gaitā veidojuši pagasta identitāti.