Mūslaikos Baltijas jūras krastā ugunskuri augusta beigās tiek aizdegti, lai parādītu piejūras tautas vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Tiek dota zīme par to, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.
SENĀS UGUNS NAKTS
PĀVILOSTA
LIELLAIVU JŪRAS BRAUCIENS
29. augustā no plkst. 16.00 līdz 19.00 Pāvilostas ostā jau otro reizi norisināsies Jūrasbraucēju liellaivu airēšanas sacensības.
Tajās aicinātas piedalīties draugu, uzņēmumu, organizāciju un sporta entuziastu komandas, lai sacenstos par Jūrasbraucēju kausu.
Komandu veido septiņi dalībnieki – seši airētāji un viens ritma turētājs jeb saucējs. Sacensību dalībniekiem ar liellaivām “Made” un “Mare” būs jāveic 200–250 metru distance Pāvilostas ostas teritorijā. Komandas startēs pa pāriem izlozes kārtībā, un atkarībā no sacensību norises katrai var būt no viena līdz četriem braucieniem. Laivas un nepieciešamo drošības aprīkojumu nodrošinās organizatori.
Liellaivu airēšanā nozīme ir ne vien fiziskajam spēkam un izturībai, bet galvenokārt komandas spējai airēt vienotā ritmā. Atsevišķa pārsteiguma balva paredzēta arī atraktīvākajai komandai.
Pieteikties iespējams līdz 29. augusta plkst. 12.00 vai brīdim, kad būs reģistrētas 12 komandas. Savukārt 28. augustā no plkst. 18.00 līdz 21.00 Pāvilostas ostā būs pieejami treniņbraucieni, kuriem iepriekš jāpiesakās.
Reģistrācijas anketa.
NOLIKUMS
Tajās aicinātas piedalīties draugu, uzņēmumu, organizāciju un sporta entuziastu komandas, lai sacenstos par Jūrasbraucēju kausu.
Komandu veido septiņi dalībnieki – seši airētāji un viens ritma turētājs jeb saucējs. Sacensību dalībniekiem ar liellaivām “Made” un “Mare” būs jāveic 200–250 metru distance Pāvilostas ostas teritorijā. Komandas startēs pa pāriem izlozes kārtībā, un atkarībā no sacensību norises katrai var būt no viena līdz četriem braucieniem. Laivas un nepieciešamo drošības aprīkojumu nodrošinās organizatori.
Liellaivu airēšanā nozīme ir ne vien fiziskajam spēkam un izturībai, bet galvenokārt komandas spējai airēt vienotā ritmā. Atsevišķa pārsteiguma balva paredzēta arī atraktīvākajai komandai.
Pieteikties iespējams līdz 29. augusta plkst. 12.00 vai brīdim, kad būs reģistrētas 12 komandas. Savukārt 28. augustā no plkst. 18.00 līdz 21.00 Pāvilostas ostā būs pieejami treniņbraucieni, kuriem iepriekš jāpiesakās.
Reģistrācijas anketa.
NOLIKUMS
KONCERTS "PIE VIENAS UGUNS"
Plkst. 19.00 pļaviņā aiz “Āķagala” sāksies koru un vokālo ansambļu sadziedāšanās koncerts “Pie vienas uguns”. Tajā piedalīsies solisti Andris Ērglis un Everita Pjata-Gertnere, pavadošais sastāvs Normunda Kalniņa vadībā, bet koncerta mākslinieciskais vadītājs būs Renārs Juzups.
UGUNS SKULPTŪRAS IEDEGŠANA, VAKARA PROGRAMMA
Plkst. 21.00 pludmalē tiks iedegta Zigmunda Viļņa ugunsskulptūra.
Savukārt no plkst. 22.00 līdz 2.00 pļaviņā aiz “Āķagala” notiks zaļumballe kopā ar grupu “Smalkais stils”.
Savukārt no plkst. 22.00 līdz 2.00 pļaviņā aiz “Āķagala” notiks zaļumballe kopā ar grupu “Smalkais stils”.
JAHTU REGATE
Pāvilostā vējš un jūra atkal vienos burātājus regatē “Pāvilosta Open 2026” 29. augustā Pāvilostas piekrastē norisināsies jahtu regate “Pāvilosta Open 2026”, pulcējot burātājus, jūras sporta entuziastus un skatītājus vasaras izskaņas burāšanas svētkos.
Regates dalībnieki Baltijas jūras ūdeņos pie Pāvilostas ostas sacentīsies, pārbaudot savu meistarību, komandas sadarbību un spēju izmantot vēju savā labā. Sacensību sākums paredzēts plkst. 10.00.
Vairāk informācijas
Regates dalībnieki Baltijas jūras ūdeņos pie Pāvilostas ostas sacentīsies, pārbaudot savu meistarību, komandas sadarbību un spēju izmantot vēju savā labā. Sacensību sākums paredzēts plkst. 10.00.
Vairāk informācijas
PAPES ĶOŅU CIEMS
Jānis Getliņš
JŪRMALCIEMS
29. augustā plkst. 20.00 Jūrmalciema piekrastē norisināsies Senās uguns nakts pasākums. Vakara gaitā paredzēta mūzika, uguns un kopīgs klusuma brīdis pie jūras. Muzicēs aktieris Kārlis Artejevs un Laine Zeile. Plkst. 20.55 paredzēts klusuma brīdis. Pasākuma apmeklētāji aicināti ņemt līdzi lāpas, kas kļūs par daļu no vakara gaismas un Senās uguns nakts tradīcijas.
Senākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā, darbojās vienota no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.
Senās uguns atdzīvināšanu aizsāka Somijas Turku apriņķa Kultūras padome, un 1992. gadā dienviddaļas salu arhipelāgā tika aizdegti pirmie ugunskuri, bet gadu vēlāk arī dažos Igaunijas piekrastes ciemos tika aizkurti ugunskuri. Senās uguns aizdegšanas vakaru sāka saukt par Senās uguns nakti. Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību.
Kopš tā laika ugunskuri katru gadu tiek aizdegti augusta pēdējās sestdienas vakarā 20.30 pēc Somijas laika. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde pāri Somijas līcim un Ālandu salām ir aizstiepusies arī uz Zviedriju. Ugunskuri tiek kurti arī atsevišķās Lietuvas, Polijas, Vācijas un Dānijas piekrastēs, Igaunijā arī pie iekšzemes ūdeņiem.