Aizputes pilsēta 13.-18.gs.
Kurzemes pilsētu vidū Aizpute izceļas ar kultūrtelpas daudzveidību. 13.-15.gs. tagadējā pilsētas teritorijā izveidojās vairākas savdabīgas kultūrtelpas sastāvdaļas: Kurzemes bīskapijas domkapitula pils un pilsmiests, Livonijas ordeņa pils un pilsmiests, kā arī Aizputes pilsēta ar savu pašpārvaldi un teritoriju. Aizputes atrašanās pie Livonijas galvenā lielceļa nodrošināja intensīvus un daudzveidīgus saimnieciskos un kultūras sakarus ar Eiropas zemēm. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562.g. Aizpute kļuva par muižnieku republikas – tā dēvētā Piltenes apgabala administratīvo centru. Kļuva daudzveidīgāks Aizputes iedzīvotāju sociālais un etniskais sastāvs, izveidojās pirmā ebreju kopiena Kurzemes pilsētās. 13.gs. vidū -18.gs. beigās tapuši lielākā daļa kultūras pieminekļu Aizputē: pilsētas vēsturiskais centrs, Livonijas ordeņa pils, Sv. Jāņa baznīca, u.c.
Lai papildinātu 13.-18. gs. Aizputes pilsētas vēstures un kultūras mantojuma izpēti, un šo mantojumu popularizētu iespējami plašākai auditorijai, tika izveidota ekspozīcija par Aizputes pilsētas vēsturi 13. – 18. gs. Ekspozīciju veido 9 stendi ar attēliem, kartogrāfisko materiālu un tekstiem latviešu un angļu valodās.
2015. gadā vēsturnieks Agris Dzenis veica Aizputes pilsētas 13.gs. – 1562.g. vēstures izpēti Latvijas arhīvos un bibliotēkās. Padziļināti tika pētīts arī nozīmīgs posms Aizputes vēsturē – Piltenes apgabala laiks (1563.-1795.g.). Veiktie pētījuma rezultāti tika apkopoti un 2016. gada vasaras noslēgumā Aizputes novada Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrā tika eksponēta vēsturiskā izstāde “Aizputes pilsēta 13. – 18. gs.”, kuras laikā ikvienam Aizputes iedzīvotājam un viesim bija iespēja uzzināt gan zināmus, gan nekad nedzirdētus faktus par tā laika Aizputi.