Piemineklis Miķelim Pankokam

Jūrmalciems, Nīcas pagasts

Miķelis Pankoks (1894-1983) bija koktēlnieks, galdnieks, zvejnieks, autodidakts ar pagastskolas  izglītību. Viņš dzimis 1894. gada 1. maijā zvejnieka ģimenē Nīcas pagasta Jūrmalciema "Veckupšos". Savas dzīves laikā viņš ir radījis vairāk nekā 700 darbu, kuros izpauda neierobežotu fantāziju.

Jaunības laikā, 1919. gadā, M. Pankoks ar citiem Jūrmalciema puišiem devās karadienestā. Vispirms viņš piedalījās Liepājas aizstāvēšanas cīņās, bet pēc tam sekoja Latvijas atbrīvošanas kaujas  Latgales frontē, kur Miķeli no nāves ložu ielenkumā paglāba tikai daži celmi kaujā. 1920. gadā Pankoks teica ardievas frontei un viņu nosūtīja uz feldšeru kursiem Rīgas kara slimnīcā, kur viņš guva zināšanas medcīnas jomā.

Miķelis ir pabeidzis Rūces skolu Paipu ciemā, taču vienmēr ir centies paplašināt savas zināšanas pašmācības ceļā, lasot dažādas grāmatas par veselības kopšanu, par visuma iekārtu, reizē mācīdamies runāt angliski.

Bērnībā, braucot tēvam līdzi jūrā, Miķelis īsti nejutās laimīgs. Viss mainījās, kad  viņš atrada sevi koktēlniecībā un zvērēja kalpot savai mākslai. Miķeļa pirmais kokgriezums bija "sieviete  jūrmalā". 1924. gadā Pankoks mēģināja iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, taču mēģinājums bija neveiksmīgs, jo māksliniekam trūka elementāras zināšanas zīmēšānā. Tā nu Miķelis dzīvoja askētiskā vientulībā un nodevās tēlniecībai. Tēvs nebija priecīgs par dēla aizraušanos, uzskatījis, ka tā tikai tāda "niekošanās" vien ir un ar to nevar nopelnīt. Arī apkārtējie mēdza par Miķeli zoboties. Taču viss mainījās pēc Miķeļa 1. izstādes 1925. gadā, kura notika Nīcas baznīckrogā. Pēc tās koktēlnieks iemanantoja cieņu un godbijību gan no tēva, gan no apkārtējiem ciema ļaudīm. Māte, Maiga Pankoka, bija ticējusi dēlam un arī priecājās par dēla panākumiem. Tā nu viņš braukāja pa Latvijas pilsētām, rīkojot  izstādes, un kļuva aizvien atpazīstamāks cilvēku vidū.

1944. gada oktobrī, kad Jūrmalciemā dunēja karš, Miķelis Pankoks dzimtajā ciemā bija redzēts pēdējo reizi. Ilgus gadus visi domāja, ka viņš ir pazudis bez vēsts. Tikai 1991. gadā tika iegūta informācija par viņa garo, mākslai veltīto mūžu Vācijā. Viņš pabijis Vācijas bēgļu nometnēs. Pēcāk Eiropas palīdzības organizācija ievietoja viņu Šveices klīnikā, konstatējot šizofrēniju. Tur arī aizritēja viņa atlikušie 32 gadi dzīves, joprojām gatavojot koka figūriņas. Ziedi un putni ir viens no sižetiem, kas M. Pankoka daiļradē parādās atkārtoti.

1983. gada 8. janvārī Miķelis, 89 gadu vecumā, aizgāja aizsaulē. Viņš apbedīts Šveicē, Kūras kapsētas teritorijas kopējā kapā.

Miķeļa Pankoka darbi ir apskatāmi Liepājas vēstures muzejā.

Vairāk par Miķeli Pankoku Liepājas muzeja mājaslapā-> Skatīt šeit