Pāvilostas vēsture

Jau vairāk kā 140 gadus Baltijas jūras krastā kā vecs un krastam pietauvojies burinieks savu dzīvi dzīvo Pāvilostas pilsēta, vai kā vietējie dēvē – Āķagals. Cauri Pāvilostai plūst Sakas upe, kas ir viena no visīsākajām, tikai 6 km, un visdziļākajām upēm Latvijā, vietām dziļums sasniedz pat 11 m.  Pilsētas pirmsākumi meklējami 1879. gadā, kad vācu barons Otto Fridrihs fon Lilienfelds šeit dibināja ostu un pilsētu, to nosaukdams sava brāļa – Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda vārdā – par Pāvilostu (Paulshafen). 1878. g. Uzsākta molu izbūve, kas baronam Lilienfeldam izmaksāja 8 tūkst. Zelta rubļu. Pāvilostas straujāka attīstība sākās reizē ar Liepājas kara ostas izbūvi, ko uzsāka 1893.g. un kuras būvdarbos izmantoja Pāvilostas un sakas puses akmeņus. 19.-20.gs. mijā sākās burukuģu būve. Pāvilostā uzbūvēti 15 buru kuģi, kuru tālākie kravu pārvadājumi sasnieguši Francijas un Spānijas krastus. 1. Pasaules kara ugunis stipri izpostīja pāvilostnieku burukuģu un motorlaivu floti. Ap 1935. gadu zvejnieki apvienojās kooperatīvā un, pārcietuši 2. Pasaules kara vētras, 1947.g. nodibināja zvejnieku arteli “Dzintarjūra”.1974.g. Tas kļūst par Liepājas z/k “Boļševiks” nodaļu, jo tāda ir valsts politika.

       Atmodas laika nestās pārmaiņas ir skārušas arī Pāvilostu – nesaimnieciskās darbības rezultātā bijusī zvejnieku kopsaimniecība tiek novesta līdz bankrotam, taču zvejas ļaudis atrod savu vietu – uzsāk piekrastes zveju, kas padomju laikos bija liegta, un atjauno kuteru floti, iepērkot tos no Gotlandes zvejniekiem. Diemžēl šodien vairāki kuģu īpašnieki, lai tiktu pie Eiropas savienības naudas par izstāšanos no zvejas, izvēlējušies šos kuģus sagriezt. 1972. gada maijā uzsākti Pāvilostas alus darītavas celtniecības darbi, bet alus ražošanu tā uzsāka 1978. gadā. Rūpnīcā tika nodarbināti ap 90 strādājošo, kuriem Pāvilostā tika uzcelta labiekārtota 24 dzīvokļu māja. 1994. gadā rūpnīca tika nodota nomā privātpersonai. Nomas līgums netika izpildīts, kā rezultātā rūpnīca pilnīgi pārtrauc ražošanu.

       Veidojot pilsētas simboliku vēlākajos gados, pāvilostnieki smēlušies idejas no pilsētas vēstures liecībām un apkārtējās dabas. Pāvilostas pilsētas ģerboni izstrādājis arhitekts Gunārs Lūsis – Grīnbergs, kurš iepazīstoties ar Pāvilostas vēsturi un saistību ar Lilienfeldiem, savā ģerboņa skices variantā iezīmēja 3 lilijas no Lilienfeldu dzimtas ģerboņa. 1995. gadā Pāvilostas pilsētas ģerboņa izstrādātais variants tika iesniegts Heraldikas komisijā Rīgā. Ģerbonis tika apstiprināts 1997. gada 21. novembrī. Savukārt Pāvilostas pilsētas karogs izgatavots , apstiprināts un iesvētīts 2004. gadā. Karoga tapšanā tika iesaistīts SIA “Dizaina birojs Līnija” direktors Juris Ivanovs un māksliniece Ilze Lībiete, kura apņēmās izstrādāt karogam skices un izšūt karogu zīdā. Ar izstrādātajām skicēm tika iepazīstināti un aptaujāti pāvilostnieki, kuri par karoga krāsām izvēlējās zilo, balto un smilšu dzelteno krāsu. Karoga centrā attēlots pilsētas ģerbonis – sudraba laukā sarkana kāpu priede uz tādas pašas akmeņu pamatnes; sarkanā galvā zelta lilijas. Šobrīd karogs pieejams jebkuram interesentam un kopš šā gada pavasara tas lepni plīvo pie daudzām mājām gan svētkos, gan ikdienā.

       Pāvilostas pilsēta ir viena no retajām, kurai ir sava himna. Dziesma “Pāvilosta” tika ierakstīta 2000. gadā grupas “Liepājas brāļi” izpildījumā, tās mūzikas autors ir pāvilostnieks Uldis Marhilēvičs, bet tekstu sarakstījis Guntars Račs. 2009. gada maijā pilsētas himnu iedziedāja Pāvilostas jaunieši.

       Pēdējos gados Pāvilosta pārvērtusies par mazu un mīlu tūrisma pilsētu. No tipiskās zvejas ostas tā kļuvusi par jahtu, kuteru, un lauvu pieturas vietu. Pāvilosta spēj aizraut ar svaigi kūpinātām zivīm, straujiem izbraucieniem jūrā, ar pašu gatavotām koka laivām, zinošiem gidiem ekskursijās un smaržīgām pirtsslotiņām silti izkurinātās pirtīs. Par viesu labsajūtu rūpējas viesu māju saimnieki, zvejnieki, veikalnieki un vietējie ražotāji. Pāvilostas pilsēta kopš 2009. gada jūlija bija Pāvilostas novada centrs, kurā apvienojušies Pāvilostas pilsēta, Sakas un Vērgales pagasti. Šobrīd Pāvilosta iekļaujas Dienvidkurzemes novadā.