Pāvilosta
Pāvilostas pilsētas teritorijā kopā novērotas 197 sugas. Jūras klātbūtne, Sakas upe un zaļā pilsētas teritorija Pāvilostu padara par vienu no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijas rietumu piekrastē. Ziemā dažādas ūdensputnu sugas iespējams novērot Sakas upē un ostā. Aprīļa beigās pavasara putnu migrācija sasniedz savu maksimumu un starp parastajām putnu sugām novērojami arī retumi jeb maldu viesi.
Nokļūšana: Maršruts atrodas Pāvilostas pilsētas teritorijā, Liepājas-Ventspils šosejas P111 kreisajā malā. Attālums no Liepājas 54 km, no Ventspils 70 km.
Transporta novietošana: Automašīnu var ērti novietot stāvlaukumos pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja, Kalna ielas kempinga, Upesmuižas parka vai citās piemērotās vietās.
Attālums un laiks: Maršruta garums 8 km. Pārgājiena ilgums ar kājām 4 stundas. Ar velosipēdu aptuveni 2 stundas.
Īpašas norādes: Nav
Norādes un labierīcības: Stāvlaukumos pie Pāvilostas novadpētniecības muzeja, Kalna ielas kempinga un Upesmuižas parkā.
Sabiedriskais transports: https://www.1188.lv/satiksme
Tuvākie maršruti: "Akmensrags", "Rīvas upes dabas taka", "Jūrkalne".
Sezona: Piekrastē un ostā ūdensputni novērojami visu gadu. Migrējošo un ligzdojošo putnu vērošanai piemērotākais laiks ir pavasarī no marta līdz jūnijam un rudenī no septembra līdz oktobrim.
Pārvietošanās veids: Vislabāk maršrutu veikt kājām. Nepieciešamības gadījumā maršrutu var sadalīt arī īsākos posmos.1. Pāvilostas osta. Teicama vieta ūdensputnu un jūras putnu vērošanai. Kāpas, krūmājus un privātmāju dārzus zvirbuļveidīgie putni izmanto kā atpūtas un barošanās vietu migrācijas laikā. Mols un osta laba kaiju vērošanas vieta.
2. Pelēkā kāpa ir plaši, sausi virsāji. Kā ligzdošanas vietu izmanto sila cīrulis, stepes čipste un pupuķis. Migrācijas laikā pavasarī iespējams novērot plēsīgos putnus – lauku piekūnu, bezdelīgu piekūnu, lauku liju, zivju ērgli un ķīķi.
3. Upesmuižas parkā sastopamas dažādas meža putnu sugas. Sakas upē regulāri uzturas zivju dzenītis.
Vairāk informācijas: [email protected]
Dienvidkurzemes putnu saraksts_drukai
Jūraskrauklis
Zoss lieluma putns ar pagaru kaklu un asti, slaidu, galā āķveidīgi noliektu knābi, ar peldplēvi savienotiem kāju pirkstiem. Pieaugušiem putniem apspalvojums melns ar metālisku zaigojumu. Balts laukums uz vaigiem un rīkles. Riesta tērpā balts ovāls laukums arī ķermeņa sānos.
Biotops – zivīm bagāti ezeri un zivju dīķi, arī jūra.
Peld ar ļoti dziļu iegrimi un lieliski nirst. Atpūšoties tup kokos, stāv arī uz siekstām, akmeņiem vai citiem paaugstinājumiem, kas atrodas ūdenī. Bieži spārnus ilgstoši tur izplestus. Pārtiek no zivīm.
Ligzdo kolonijās, nereti kopā ar zivju gārņiem. Ligzdu no sausiem zariem parasti būvē kokos vai krūmos, kas aug ūdenī vai uz salām. Var ligzdot arī uz zemes. Vairākus gadus atzīmēta ligzdošana uz kuģa vraka Papes jūrmalā.
Gājputns, kas ziemo Rietumeiropā, bet nelielā skaitā pārziemo arī Latvijā.
(Latvijas ūdeņu putni. Rīga: LOB, 1999.)
Neliels, zvirbuļa lieluma putns ar samērā garām, tievām sarkanīgām kājām un melnu knābi. Apspalvojums uz muguras un spārniem pelēkbrūns, vēders balts, arī krūtis baltas ar vienu melnu joslu jeb apkakli. Ap acīm šaurs, dzeltens gredzens. Ātrs un kustīgs. Lidojums ir ātrs, taisns un zemu virs zemes.
Biotops – liedags, ūdenstilpju smilšainie krasti, karjeri. Barību meklē galvenokārt seklos ūdeņos, dubļos, zemas zāles klajumos. Barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņiem un to kāpuriem, zirnekļiem, gliemjiem, tārpiem un sīkiem vēžveidīgajiem. Ligzda – zemē izkašņāta bedrīte bez izklājuma, reizēm izklāta ar sausiem augiem vai akmentiņiem.
Latvijā samērā parasts ligzdotājs un caurceļotājs.
Neliels bridējputns ar vidēji garu knābi un kājām, raibu, pelēkbrūnu muguru un melnu plankumu uz vēdera ligzdošanas laikā. Rudens un ziemas apspalvojums ir vienkrāsaināks un pelēcīgāks.
Biotops – mitrāji, purvi, piekrastes smiltāji un dubļaini līči. Latvijā var novērot galvenokārt caurceļojot. Knābja galā ir taustes receptori, kas palīdz atrast barību, nemitīgi skraidot un pārmeklējot mitro augsni. Barojas ar sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kukaiņiem un to kāpuriem, kurus meklē seklumā vai smiltīs.
Ligzdo zālainās vietās. Ligzda – vienkārša iedobe zemē, kas izklāta ar sausu zāli un lapām, paslēpta augājā. Gājputns.
Akmeņu čipste
Mazs, plecīgs dziedātājputns ar tumšām kājām un tumšu, garu knābi un raibotu apspalvojumu, kas palīdz maskēties uz akmeņiem. Salīdzinoši gara aste un slaids knābis. Ap tumši brūnajām acīm gaišs gredzens. Balss – ass, eksplozīvs, stiepts “viisst”, ko parasti izdod atsevišķi vai atkārtoti.
Biotops – jūras piekraste ar akmeņainiem krastiem, klintīm, stāvkrastiem. Šis putns bieži staigā pa akmeņiem vai smiltīm, meklējot barību: kukaiņus, nelielus posmkājus un jūras bezmugurkaulniekus. Ligzdo Eiropas ziemeļos, veidojot ligzdu uz zemes, paslēptu starp akmeņiem vai veģetācijā, to izklāj ar zāli un smalkiem augiem.
Latvijā zināma kā samērā reta, bet regulāra caurceļotāja pavasarī un rudenī, kā arī reta ziemotāja.