Priekules Zviedru vārti
To celtniecības gads precīzi nav zināms, tomēr tas
varētu būt neilgi pirms 1688. gada. Tieši šāds gadaskaitlis redzams virs vārtu
velves. Pie tam Zviedru vārtus rotā gan Korfu, gan Redernu ģerboņi. Tātad to
celtniecība ir saistāma ar divām dzimtām: Korfi un Rederni.
Viens no Priekules muižas īpašniekiem Fridrihs Henrihs
fon Korfs (Fridric Heinrich von Korffm 1626. – 1683., vai 1684.) bija precējies
ar Helenu Eleonoru fon Redernu (dzīves dati nav zināmi). 1683. gadā Fridrihs
Henrihs fon Korfs bija sastādījis testamentu tā, ka Priekulē, Asītē un
Lepaicišu muižā Smagitienā (Žemeitija) savas dzīves laikā varēja saimniekot
viņa atraitne Helena Eleonora fon Rederna – vienīgā sieviete, kura visā
Priekules muižas pastāvēšanas laikā vadījusi tās saimniecību.
17. gs. beigas bija ļoti nemierīgs un saspringts laiks
– Lielā Ziemeļu kara (1700. – 1721.) priekšvakars. Zviedrija Baltijas jūras
reģionā bija ieguvusi tik spēcīgu ietekmi, ka ik pa laikam iebruka kaimiņu
zemēs, atņēma privātpersonām piederošās muižas (muižu redukcija) vai uzlika
lielus nodokļus. Tā kā Priekules Korfi bija labās attiecībās ar Polijas karali,
tad zviedru uzbrukumos cieta arī Priekule.
Lai gan Priekules pils atradās dabisku šķēršļu (kūdras
purvs, upīte) aizsargātā vietā, 1655. gadā – vēl viens iebrukums, okupācija un
lieli nodokļi (kontribūcijas) natūrā vai naudā visai muižai un zemniekiem.
Tāpēc Priekuli nebija iespējams atstāt bez ciešas uzraudzības un bija jādomā
par tās papildus aizsardzību. Iespējams, tas arī bija Zviedru vārtu
celtniecības iemesls. Varbūt šai ēkai bija cits uzdevums – robežkontroles
punkta funkcija. Šajā vietā tolaik krustojās 3 ceļi: Priekule – Purmsāti,
Priekule – Vaiņode, Priekule – Liepāja/Rīga. 17. gadsimtā šīs vietas bija
‘ārzemes’, tātad par robežu šķērsošanu jāiekasē vismaz muitas nauda.
Kāda leģenda vēsta, ka barons Korfs meistariem licis
ierīkot slepenu eju un nišu ārējo Zviedru vārtu durvju stenderē, kur varētu
noslēpt dārglietas un naudu. Vārtu būvētāji vēlāk dažādā veidā gājuši bojā. No
vecās pils uz Zviedru vārtiem vedusi slepena eja, kas tālāk iznākusi uz zemes.
Vērtslietas esot jāmeklē tikai noteiktās stundās, bet līdz šim nevienam nav
gadījies tās atrast.