Priekules muiža

Aizputes iela 1, Priekule

Vieta Preekuln jeb Priekule pirmo reizi minēta 1483.g. kad Livonijas ordeņa mestrs par nopelniem kaujās bruņiniekam Nikolausam fon Korfam piešķir zemi. Izdevīgā Priekules muižas atrašanās vieta nākotnē šeit veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. Priekules muiža (dēvēta arī par Priekules pili) celta 18.gs.

Rietumeiropas ietekmē, 19.gs. beigās muižnieki steidza modernizēt savas muižu ēkas, tostarp baroni Korfi. 1887.gadā Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči (Bertschy) pēc barona Korfa pasūtījuma projektēja Priekules pilij divus variantus, no kuriem barons izvēlējās greznāko, negotikas stilā ieturēto. No sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku nu papildināja balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā, muižas kompleksu papildināja arī skatu tornis.

Otrā pasaules kara laikā paliek neskarts tikai muižas pagrabstāvs. Priekules muižas galvenā ēka un muižas ieejas vārti (Priekules Zviedru vārti) pēc kara tiek atjaunoti 1950.gados. Muižas skatu tornītis tiek atjaunots tikai 1980.gados. Priekules muižā darbojas skola.
Tornītī iespējams arī uzkāpt un pavērties uz apkārtni no augšas. Tornīša apmeklējumu nepieciešams pieteikt iepriekš Priekules tūrisma informācijas centrā.