Ziemupe
Nokļūšana: Maršruts atrodas 40 km uz Z no Liepājas. Pie Vērgales pagrieziena no P111 šosejas jānogriežas pa kreisi un jābrauc 10 km līdz Ziemupes centram. Attālums no Liepājas 40 km, no Ventspils 100 km.
Transporta novietošana: Automašīnu var ērti novietot stāvlaukumos „Ziemupītes” kempingā (maksa 2 eiro), Ziemupes centrā pie kultūras nama, vai piemērotās vietās ceļa malā, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.
Attālums un laiks: Maršruta garums 5 km. Pārgājiena ilgums ar kājām 3-4 stundas. Ar velosipēdu aptuveni 2 stundas.
Īpašas norādes: Nav.
Norādes un labierīcības: Ziemupes centrā un „Ziemupītes” kempingā.
Sabiedriskais transports: https://www.1188.lv/satiksme
Tuvākie maršruti: "Akmensrags", "Saraiķi", "Vērgale".
Sezona: Labs maršruts putnu vērošanai visa gada garumā. Nakts pārgājieniem piemērotākais laiks no aprīļa līdz jūlijam, kad iespējams konstatēt meža pūci, ausaino pūci, kārklu ķauķi, lakstīgalu un griezi.
Pārvietošanās veids: Labākais pārvietošanās veids ir ar kājām vai velosipēdu.Kopā maršrutā novērota 201 putnu suga.
1. Ziemupes centrā atrodas parks, viensētas un augļu dārzi. Regulāri ligzdo tītiņš, pupuķis, vidējais dzenis un gaišais ķauķis. Vasarā ciemata apkārtnes pļavās barojas bišu dzeņi un sarkanā klija.
2. Stāvkrasts pie Kapupes ietekas jūrā. Izcila vieta jūras putnu vērošanai, jo krasts ir aptuveni 12 m augsts, kas nodrošina izcilu redzamību jūrā. Krastā vietām biezi priedīšu puduri, kas rada aizvēja apstākļus putnu vērotājam. Labākais laiks putnu vērošanai pavasara un rudens migrācija.
3. Ziemupes baznīcas apkārtne un vecā raķešu bāze. Vēsturiska ligzdošanas vieta zaļajai dzilnai, kura mūsdienās sastopama tikai dažās Latvijas vietās. Teritorijā ligzdo sila cīrulis, ģirlicis, lauku balodis, laukirbe.
Dienvidkurzemes putnu saraksts_drukai
Zeltgalvītis
Mazākais Eiropas putns. Ķermeņa virspuse olīvzaļgana, apakšpuse bāli pelēka. Spārni tumšāk zaļganpelēki, lidspalvas ar baltām ārmalām un primārās segspalvas ar baltiem galiem, kas veido raksturīgu zīmējumu. Ap aci gaišāks gredzens, kas pakāpeniski pāriet pamatkrāsā. Uz galvas divas melnas svītriņas ar spilgti dzeltenu josliņu starp tām.
Biotops – dažādu tipu meži, reti arī parki u.c. apstādījumi, kur ir egles, rudenī vai ziemā arī priežu meži. Lielāko daļu laika pavada egļu zaros. Dzied parasti egļu galotnes daļā, tupot vai pārvietojoties. Ceļošanas laikā uzturas baros. Ziemā klejo nelielos bariņos un grupās, bieži kopā ar zīlītēm.
Barojas ar sīkiem kukaiņiem, ko ķer arī gaisā. Garos, biezos egļu zaros, parasti koku vidus daļā, nost no stumbra būvē ligzdiņu ar ieeju no augšas. Daļējs gājputns, ziemā klejo.
(Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga: LOB, 2002.)
Slaids baloža lieluma putns. Tēviņam mugurpuse tumši zilpelēka, apakšpuse gaiša ar pelēkām šķērssvītrām, aste tumši pelēka ar gaišiem plankumiņiem. Mātītēm dabā sastopamas divas krāsu formas: pelēkā, tikai mazliet brūnganāka par tēviņu, un brūnā, kuras pamatkrāsa ir rūsganbrūna. Kūko, gan tupot koka galā, gan lidojot.
Biotops – meži, krūmāji, kapsētas, parki un dārzi. Vasaras otrajā pusē bieži novērojama tupam uz sētu stabiem, zemiem krūmiem u.tml. vietās.
Pārtiek galvenokārt no matainajiem tauriņu kāpuriem, kurus citi putni neēd. Ligzdu netaisa, bet dēj olas dažādu mazo putnu ligzdās. Dzeguzes mazuļi izšķiļas ātrāk un izmet saimnieka olas (vai mazuļus) no ligzdas. Gājputns, kas ziemo tropiskajā Āfrikā.
(Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga: LOB, 2002.)
Krastu čurkste
Mazāka par bezdelīgu. Ķermeņa virspuse brūna, apakšpuse balta, pār krūtīm brūna josla. Sekli šķeltā aste un spārni melnganbrūni ar vieglu olīvkrāsas toni vai zaļganu spīdumu. Kājas tumšas, neapspalvotas. Lidojums ātrs, bet vairāk planējošs un ne tik manevrējošs kā bezdelīgai.
Biotops – atklāta ainava. Ligzdo stāvkrastos, upju krastu atsegumos, dažādos karjeros. Barojas parasti koloniju tiešā tuvumā. Lielāko daļu kukaiņu noķer gaisā, taču daļa tiek uzlasīta no zemes vai ūdens virsmas.
Koloniāla suga. Ligzdo pašizraktās alās krastu nobrukumos, smilšakmens atsegumos vai pat smilšu un zemes (arī kūdras) kaudzēs. Ligzda alas galā, ligzdas kamerā, būvēta no zāles stiebriem un lapām, izklāta ar spalvām. Pēcligzdošanas laikā pulcējas baros un nakšņo niedrājos līdz pat 1000 putniem vienuviet. Gājputns, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.
(Latvijas ūdeņu putni. Rīga: LOB, 1999.)
Mazāka par zvirbuli. Slaids putns ar viegli sirpjveidīgu knābi. Mugurpuse tumši brūna, tās zīmējums vairāk plankumains nekā svītrains. Virsaste gaiši rūsgana, izteikti kontrastē ar pārējo mugurpusi. Galva tumšāka, piere izteikti svītrota, uzacs svītra balta, knābis salīdzinoši īss. Vēders un zemaste balta vai bālgana. Pakaļējā pirksta nags salīdzinoši garš (garāks nekā pirksts).
Biotops – visu veidu meži (ieskaitot priežu silus), retāk arī parki, dārzi, kapsētas, viensētu stādījumi, alejas.
Parasti barojas, lodājot gar koku stumbru spirālveidā no apakšas uz augšu, tad pārlaižas uz nākamo koku tā saknes daļā utt. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem un zirnekļiem, kas dzīvo uz koka mizas.
Ligzda parasti spraugās aiz atlūzušas mizas, pusdobumos u.tml. vietās. Reti arī būrīšos.
Nometnieks, bet daļa ceļo. Dažos gados novērojamas invāzijas.
(Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga: LOB, 2002.)