Pape
Nokļūšana: Maršruts atrodas Papes ezera DR malā. No A11 autoceļa Liepāja-Klaipēda pie Rucavas jānogriežas pa labi uz V1221 autoceļa un jābrauc 9 km līdz Papes kanālam.
Transporta novietošana: Automašīnu var ērti novietot stāvlaukumos pie Papes bākas un “Dzintarvējiem”, vai piemērotās vietās ceļa malā, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.
Attālums un laiks: Maršruta garums 13 km. Pārgājiena ilgums ar kājām 5 stundas. Ar velosipēdu aptuveni 2 stunda.
Īpašas norādes: Nav. Norādes un labierīcības: Stāvlaukumā pie Papes bākas un pie “Dzintarvējiem”.
Sabiedriskais transports: Nav.
Tuvākie maršruti: "Nida", "Papes ezera ziemeļu gals", "Savvaļas zirgu ganības".
Sezona: Diennakts gaišajā laikā putnu sugas var vērot visu gadu. Nakts pārgājieniem piemērotākais laiks no aprīļa līdz jūlijam, pūču, niedrāju putnu un ķauķu konstatēšanai.
Pārvietošanās veids: Visu gadu maršrutu iespējams apsekot kājām vai auto. Maršrutu veicot ar kājām, to nepieciešams sadalīt īsākos posmos. Pavasarī, vasarā un rudenī var pārvietoties arī ar velosipēdu.
Papes ezers kopā ar Nidas purvu ir viens no 5 RAMSAR mitrājiem Latvijā. Šajā teritorijā sastopama liela bioloģiskā daudzveidība, īpaši augu un dzīvnieku sugas, kuras saistītas ar saldūdens vidi. Rudenī Pape ir izcilākā putnu vērošanas vieta Latvijā. Teritoriju sezonas laikā šķērso miljoniem putnu, kuri migrē uz dienvidiem. Šādu fenomenu rada ģeogrāfiskie apstākļi, jo no vienas puses Papes ciemu ieskauj Baltijas jūra, bet no otras puses Papes ezers, veidojot šauru sauszemes joslu. Arī pavasarī novērojama putnu migrācija, tomēr tā ir mazāk izteikta. Kopā maršrutā novērotas 274 putnu sugas.
1. Papes bāka ļoti laba vieta jūras putnu vērošanai. Pavasarī migrācijā no marta līdz maijam virs jūras novērojami simtiem tūkstoši ūdensputnu, kuri migrē uz ligzdošanas vietām ziemeļos – abu sugu gārgales, melnās pīles, kākauļi, baltvēderi, kajaki, garknābja gauras u.c. sugas. Vasarā teritorijas apkārtnē ligzdo pupuķis, melnais erickiņš, zaļžubīte un mājas čurkste.
2. Papes mols un Papes kanāla ieteka jūrā ir laba vieta sauszemes un jūras putnu migrācijas vērošanai. Liedagā bieži tiek saskalotas sārtaļģu masas, kas nodrošina barošanās iespējas tilbītēm, šņibīšiem un tārtiņiem. Apkārtnē migrācijas laikā novērotas retas migrantu sugas kā, piemēram, lielā čipste, melngalvas kaija un jūras šņibītis, kuras Latvijā neligzdo.
3. Līgupes-Paurupes kanāla apkārtne ir piemērota vieta lauku putnu vērošanai. Migrācijas laikā kanāla niedrājā un krūmājā iespējams novērot dažādu ķauķu sugas, čipstes, stērstes un čakstītes. Vasarā pļavās ligzdo griezes, brūnā čakste, lielā čakste. Kā barošanās vietu izmanto ausainā pūce un lauku piekūns.
4. Papes savvaļas zālēdāju ganības pie Brušvītiem ir ļoti laba vieta ūdensputnu un pļavu putnu vērošanai. Pavasarī un rudenī šajā vietā uzturas vairāki simti bridējputnu un pīļu. Teritoriju kā medību vietu izmanto plēsīgie putni, piemēram, jūras ērglis, sarkanā klija un pļavu lija. Piekrastes pļavās ligzdo kajaks, pļavu tilbīte, citroncielava, pļavu čipste, brūnā čakste. Apkārtnes meža zemes kā ligzdošanas vietu izmanto pelēkā dzilna, mazais dzenis, tītiņš, vālodze un peļu klijāns.
5. Savvaļas zālēdāju ganības pie Līgupes-Paurupes kanāla. Pļavas kā barošanās vietu izmanto ezerā mītošie putni – niedru lija, dzērve, meža zosis. Vasarā teritorijā uzturas bezdelīgu piekūns, lakstīgala, lukstu čakstīte, pļavu čipste, melnais stārķis. Iespējams novērot arī Latvijā ļoti reti sastopamo čūskērgli, kam Papes ezera apkārtne ir viena no pēdējām ligzdošanas vietām valstī.
Dienvidkurzemes putnu saraksts_drukai