Embūtes dabas parks
Embūtes dabas parks
Embūte – 1, Embūtes pagasts
+371 26626307
Embūtes dabas taka iepazīstina ar Embūtes senleju, kas bijusi sena apdzīvota un sakrāla vieta. Tā ir viena no skaistākajām un noslēpumainākajām vietām Kurzemē, kas atrodas starp vairākus desmitus metru augstiem pauguriem - Pavārkalnu, Vēreskalnu, Embūtes pilskalnu un augstāko Kurzemes lielpauguru - Krievu (Krīvu) kalnu.
Taka labiekārtota ar kāpnēm, skatu platformām un skatu torni. Viesošanos Embūtes dabas parkā ieteicams sākt no Embūtes tūrisma informācijas centra, turpat var ērti novietot auto. Apmeklētāji pastaigas pa taku iecienījuši īpaši rudenī, jo šeit esot Kurzemes mazā Šveice.
1999.gadā tika izveidots dabas parks “Embūte”, 481 ha platībā. Dabas parks ir Natura 2000 teritorija. Tā galvenā vērtība ir neskartu gravu un nogāžu mežu komplekss ar minerālvielām bagātiem avotiem.
Krievu (Krīvu) kalns
Augstākais lielpaugurs Kurzemē – 190. m. v.j.l. Pēc seniem nostāstiem šeit bijusi senču svētvieta vienai no baltu tautu mitoloģiskajām būtnēm- Pērkonam. Krievu (Krīvu) kalnā nepārtraukti esot degusi svētuguns, ko uzmanīja rituāla zintnieki- krīvi (svētie vīri) vai vaidelotes (svētās sievas). Kalna virsotne iezīmēta ar lielu laukakmeni. Pirms Otrā pasaules kara tur bijušas Krīvaišu mājas.
Kalns aizaudzis ar kokiem. Orientieris- lielais ugunsdrošības novērošanas tornis.
Ieejas vārti Embūtes senlejā
20.gs. 80. gados sākās apkārtnes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas un sakopšanas darbi, un to laikā ir uzstādīti divi iespaidīgi kuršu zobeni, kas simbolizē ieejas vārtus Embūtes senlejā. Induļa un viņa drauga Pudiķa atstātie zobeni un vairogi sargā ceļu, kas ved uz Embūtes senleju un Joda leju.
Kuršu pilskalns un Joda dambis
Induļa (Kuršu) pilskalna rietumu pakājē atrodas Joda leja - laukums, kur vairākkārt tikušas celtas brīvdabas estrādes. Šeit arī notikuši vērienīgi sarīkojumi - Līgo svētki ar Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa piedalīšanos, teātru izrādes un koncerti.
Daudzos aprakstos Joda dambis Embūtē raksturots kā valnis ūdens aizturēšanai. No dažiem aprakstiem izriet, ka tā bijusi pilskalna aizsardzības būve. Tomēr dambim piemīt vairākas interesantas bioenerģētiskās īpašības, kas, iespējams, izmantotas laika apstākļu ietekmēšanā vai rituāliem gājieniem.
Joda dambis radies senā pagātnē, kad bijis karš leišiem un latviešiem. Teika vēsta, ka Jods gribējis palīdzēt latviešiem. Viņš nesis no Krusta kalna šurp zemi, lai aizbērtu Lankas upīti. Jods izveidojis dambi, upi aizbēris, tā aizplūdusi. Leišiem bija jāatkāpjas. Tas aizsprosts vēl šodien atrodas pie latviešu pils.
Joda dambī ir telšu vietas, ugunskura vieta, sausā tualete, galdi un soliņi, nojume. Pieejams arī elektrības pieslēgums.