Dunalkas elka kalns

Dunalkas pagasts
GPS: 56.674373, 21.317936

Gide: +371 26252990

Dunalkas Elka kalns ir neparasta veida apcietinājums. Tas ierīkots uz lēzena kalna, kam kaut cik stāvāka ir tikai austrummala un dienvidrietumu puse, kurā strauts izgrauzis gravu. Ziemeļu puse atgriezta no pārējā līdzenā lauka trīskārtīgiem grāvjiem un uzbedumiem, kuriem vidū ir ieejas vieta. Tā radīts apaļš plakums ap 60 m caurmērā. Plakumam apkārt ar pārtraukumiem stiepjas neliels uzbedums. Neparastais šai nocietinātā vietā ir tas, ka uzbedumu pārtraukumi liek domāt, ka nocietinājumam ir bijušas vairākas ieejas. Augusts Bīlenšteins aprakstījis 6 šādas ieejas. Tomēr neapšaubāmas ir tikai četras. Savulaik kalnā esot noturēti saulgriežu – Jāņu rituāli, taču nav tomēr gluži noteikti sakāms, vai kalns noderējis reliģiska kulta vajadzībām, vai kara darbiem. /Ernests Brastiņš 1892. – 1942. par Dunalkas elka kalnu/

Augusts Bīlenšteins (1826.-1907.) pierakstījis teiku, kas liek gan vairāk domāt, ka vieta bijusi pilskalns:

“Šai Elka kalnā senos laikos esot pils stāvējusi, kas vēlāk nogrimusi, tikai skursteni vēl varējuši redzēt. Skursteņa galā bieži redzēts gailis sēžam, kurš rītos dzirdēts dziedam. Reiz ielaiduši ar virvi skurstenī ganu zēnu. Tas apakšā pazudis un augšā uzvilkuši tikai tukšu grozu”. (Mag. XIV.)

Senrakstos apvidus minēts kā Duvenelliken (1253), Duvenikes Duvēnalken un tamlīdzīgi.