• LAT
  • ENG
  • LIT
Dienvidkurzeme vilina,
pārsteidz un iedvesmo!
  • Sākums
  • AKTUĀLI
    • KALENDĀRS
    • TŪRISMA KARTE
  • DARĪT UN REDZĒT
    • Pāvilosta-Vērgale-Ziemupe
    • Bernāti-Nīca-Rucava-Pape
    • Grobiņa-Durbe
    • Priekule-Vaiņode
    • Aizpute-Cīrava-Kazdanga
    • DARĪT UN REDZĒT
    • CEĻVEŽI un BROŠŪRAS
    • ĢIMENĒM AR BĒRNIEM
    • Iepazīsti Dienvidkurzemes vietas
  • ĒST un DEGUSTĒT
  • NAKTSMĪTNES
  • MĀJRAŽOTĀJI UN AMATNIEKI
    • Audēju darbnīcas
    • Biškopju piedāvājums
    • Dārzniecības un ziedu veikali
    • Dzērieni, augļi, ogas
    • Gaļa un zivis
    • Maize, milti, saldumi
    • Piena produkti
    • Produkti veselībai
    • Rokdarbi
    • Sezonālie lauku labumi
    • Vietējo labumu veikali
  • ĢIMENĒM AR BĒRNIEM
  • Mājas kafejnīcu dienas
  • IzPēDO Dienvidkurzemi
  • LĪGO DIENVIDKURZEMĒ!
  • APCEĻO DIENVIDKURZEMES PILIS UN MUIŽAS
  • Svētki
  • GALERIJAS
  • Kontakti
    • GIDI DIENVIDKURZEMĒ
    • Tūrisma uzņēmēju anketa
  • Iepazīsti Dienvidkurzemi
  • Ēst un degustēt
    • Pāvilosta-Ziemupe-Vērgale
    • Grobiņa-Bārta-Durbe
    • Bernāti-Nīca-Rucava
    • Kazdanga-Aizpute
    • Priekule-Vaiņode
  • Naktsmītnes
    • Pāvilosta
    • Saka-Vērgale-Ziemupe
    • Nīca
    • Rucava
    • Grobiņa
    • Aizpute
    • Priekule
    • Embūte
    • Durbe
  • Mājražotāji un amatnieki
    • Audēju darbnīcas
    • Biškopju piedāvājums
    • Dārzniecības un ziedu veikali
    • Dzērieni, augļi, ogas
    • Gaļa un zivis
    • Maize, milti, saldumi
    • Produkti veselībai
    • Piena produkti
    • Rokdarbi, amatniecība
    • Sezonālie lauku labumi
    • Vietējo labumu veikali
  • Pāvilosta-Saka-Vērgale
    • Apskates objekti
    • Aktīvā atpūta
    • Ēst un degustēt
    • Naktsmītnes
    • Putnu un tauriņu vērošanas maršruti
    • Jahtu piestātnes
  • Bernāti-Nīca-Rucava-Pape
    • Apskates objekti Nīcā un Bernātos
    • Apskates objekti Rucavā un Papē
    • Papes dabas parks
    • Aktīvā atpūta Nīcā un Bernātos
    • Aktīvā atpūta Rucavā un Papē
    • Ēst un degustēt
    • Naktsmītnes
  • Grobiņa-Bārta-Durbe
    • Apskates objekti Grobiņā
    • Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
    • Aktīvā atpūta Grobiņā
    • Apskates objekti Durbē
    • Aktīvā atpūta Durbē
    • Ēst un degustēt
    • Naktsmītnes
  • Kazdanga-Aizpute-Dunalka
    • Apskates objekti
    • Aktīvā atpūta
    • Ēst un degustēt
    • Naktsmītnes
    • Pieminekļi un atceres vietas
  • Priekule - Vaiņode
    • Apskates objekti Priekules apkārtnē
    • Aktīvā atpūta Priekules apkārtnē
    • Apskates objekti Vaiņodē un Embūtē
    • Aktīvā atpūta Vaiņodē un Embūtē
    • Ēst un degustēt
    • Naktsmītnes
  • Muzeji un senlietu krātuves
  • Muižas un pilis
  • Sakrālais mantojums
  • Labsajūtas piedāvājums
    • SPA viesnīcas
    • Pirts piedāvājums
    • Pirts rituāli
    • Mobilās pirtis un kubli
    • Dabas labsajūta
  • Jūrtaka
  • Mežtaka
  • Skolēnu piedāvājums
  • Ģimenēm ar bērniem
  • Kolektīviem
  • Piedāvājums senioriem
  • Pārgājieni
  • Makšķerēšana Dienvidkurzemē
  • Laivošana
  • Svinību vietas
    • Laulību ceremoniju vietas
    • Svinību vietas
    • Pasākumu vadītāji
    • Pasākumu aprīkojuma noma
    • Bērnu rotaļu istabas
    • Banketi
  • Vēsturei pa pēdām
    • MUIŽAS
    • PERSONĪBAS
    • PILSĒTAS UN PAGASTI
    • TEIKAS
    • TRADĪCIJAS
  • Velo maršruti
  • GROBIŅAS, RUCAVAS, NĪCAS APKĀRTNE
  • PRIEKULES, VAIŅODES, GRAMZDAS APKĀRTNE
  • AIZPUTES, CĪRAVAS, KALVENES, APRIĶU APKĀRTNE
  • PĀVILOSTAS, DURBES APKĀRTNE
  • PROJEKTI
  • Kur mājo RŪĶI un ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS?
  • Ziemas piedāvājums
  • Semināru telpas
    • Telpas līdz 30 personām
    • Telpas 30-50 personām
    • Telpas 50-100 personām
    • Telpas 100 + personām
    • Vasaras sezonā
  • Putnu vērošanas maršruti
  • Piknika vietas
  • NODERĪGI
  • Kazdanga-Aizpute-Dunalka
  • Apskates objekti
  • Valātas pilskalns un Velnakmens

Valātas pilskalns un Velnakmens

Īslaicīgi nav pieejams apskatei.

Kazdangas pagasts, Dienvidkurzemes novads

3 km no Kazdangas centra starp Kazdangas Vecpili un Valātu ir Valātas pilskalns.

15 m augstais pilskalns ir viens no lielākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem kuršu nocietinājumiem. Stāvo pilskalnu apskalo Alokstes upīte. Pilskalna plakuma platība ir 0,6 ha (120×70 m). Senā ieeja pilī vedusi gar pilskalna A galu. Tā ir jaunlaikos paplašināta uzbraukšanai ar vezumiem. Pilskalns ir dabiski aizsargāts no trim pusēm, bet Z pusē izveidoti 2 vaļņi un 2 grāvji. Pilskalna dienvidu nogāze ir lēzenāka par austrumu un rietumu sevišķi stāvajām krantēm, tāpēc tā mākslīgi padarīta stāvāka atrokot projām liekas zemes un tādējādi izveidojot nelielu terasi. Pilskalns ir tipisks stūra nocietinājums, tam ir rezerves ieeja plakuma šaurākajā galā, kā arī papildnocietinājumi (valnis, terase). Tiek pieņemts, ka pilskalnam ir pastāvējusi piekājes aizsardzības līnija. Kopumā pilskalns gan pēc saviem izmēriem, gan zemes pārveidojumu apjoma ziņā ir bijis spēcīgs nocietinājums un atradies izdevīgā vietā. Kazdangas pilskalns atradās kuršu Bandavas zemē. Pilskalna kultūrslānis ir vidēji 1 metru biezs. Tas stipri postīts apsaimniekojot pilskalnu. Līdz 20. gs. sākumam pilskalna plakums ir ticis intensīvi arts. Plašāki arheoloģiski pētījumi pilskalnā nav veikti. 

1263. gadā vienā gājienā ordeņa karaspēks nodedzina Lažas (Lasen), Markaišu (Merkes) un Grobiņas (Grubin) pilis. Par to raksta Atskaņu hronikā.

Par Kazdangas pilskalnu pierakstīts vairāk teiku, nekā par daudziem citiem Kurzemes pilskalniem. Tradicionālākās no tām ir teikas par kalnā nogrimušo pili un kalnā bijušo “skursteni” – caurumu, pa kuru pilī varēja nolaisties. A. Bīlenšteins pierakstījis arī teikas par pie pilskalna aprakto naudas lādi un notikumiem mēra laikā. Bez tam fiksēta teika, ka, ja naktī kalnā guļot, varot redzēt pils kungu, vai citā versijā – pelēku suni, jātnieku un piecus dziedošus cilvēkus. Ik pa 15 gadiem, laikā, kad pirmo reizi iedziedās gailis, no pazemes valstības šeit ierodas pieci sen miruši cilvēki uz dzīrēm. Pierakstīta arī teika par sievu, kura pie pilskalna ganījusi govis. Pie viņas pienācis sirms vīriņš un lūdzis, lai tam iesit ar bērza žagaru. Sieva to nav izdarījusi, tādēļ viņš nopūties un teicis, ka vēl 100 gadi būšot jāsēž nogrimušajā pilī.

Valātas pilskalna pakājē tek  Alokstes upīte. Ir zināms nostāsts par lielu akmeni Alokstē Valātas pilskalna austrumu pusē. Lielo akmeni apskalo Alokstes ūdeņi, taču tā virspuse atrodas virs ūdens. Akmens virspusē labi redzamas dzīvnieku iespiestas pēdas. Dažas no tām atgādina govs pēdu nospiedumus. Kā šīs pēdas te radušās? Tautā ir pazīstams nostāsts, ka te vainojams pats velns. Velns naktī kāpis Valātas pilskalnā un baidījis pilskalnā dzīvojošos kuršus. Sevišķi satraukti bijuši bērni. Pilskalna vīri nolēmuši izrēķināties ar velnu vai vismaz viņu patriekt no pilskalna un tā apkārtnes. Kādu nakti viņi bruņojušies gaidījuši velnu. Un ne velti – ap pusnakti pilskalnā parādījies velns. Bruņojušies vīri ar lāpām braukuši velnam virsū. Velns nu diedzis no pilskalna, ko kājas nes. Vīri viņam pakaļ. Pa nelielu pļaviņu viņš traucies uz Alokstes upi. Atspēries no  akmens velns pārlēcis pāri upei un pazudis biezoknī. Tālāk vīri dzīties pakaļ velnam nav spējuši. Otrā dienā, tikko kļuvis gaišs, ļaudis devušies pie upītes tajā vietā, kur upei pārlēcis velns. Liels bija viņu pārsteigums, kad akmens virspusē ieraudzīja dzīvnieka pēdas, no kurām labi izdalījās govs pēdas. Acīmredzot velnam viena kāja ( varbūt arī abas) bijusi govs kājas. No šī brīža ļaudis šo lielo akmeni Alokstes upītē nosauca par Velnakmeni.



Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

  • DARĪT UN REDZĒT