Nīca un apkārtne
Nīcas pagasta platība: 230,4 km2
Iedzīvotāju skaits: 2324 (2024. g)
Otaņķu pagasta platība: 120,3 km2
Iedzīvotāju skaits: 742 (2024.g)
Vārds “Nīca” nozīmē zemu vietu, upes lejteci, vietu pa straumi uz leju. Nīca pirmoreiz rakstos minēta 1560. gadā. Līdz Latvijas valsts nodibināšanai oficiālos dokumentos Nīca tika saukta par Niederbartau. Tika lietoti arī vārdi: Nīce, Nīcava.
Nīcas pagasta teritorija sākas no Liepājas dienvidu malas un turpinās 36 km garumā līdz Rucavas pagasta robežai. Pagastā ir 6 ciemi: Nīca, Kalnišķi, Bernāti, Pērkone, Jūrmalciems, Klampju ciems.
Otaņķu pagasts atrodas Liepājas ezera austrumu krastā, un robežojas ar Nīcas pagastu.
Otaņķu pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Rude (pagasta centrs), Otaņķi, Upmaļciems, Dorupe, Mežgals, Laukgals, Banažgals, Laurciems.
Dižā un lepnā
Nīca sagaida ar nesteidzīgu atpūtu Baltijas jūras krastā, ar īpašu kultūrtelpu,
tradicionālo mantojumu un sentēvu tradīcijām, kuras pielāgotas mūsdienām – it
īpaši zivju kūpināšanā. Krāšņais Nīcas tautastērps pamanāms un zināms ikvienā
Latvijas novadā, košie brunči un zīļu vainags nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Šī ir vieta,
ko jebkurā gadalaikā izvēlas gan romantikas meklētāji, gan ģimenes un draugu
pulciņi, lai baudītu neskarto dabu, tradīcijas un gardus ēdienus. 24 km garumā
atklātās Baltijas jūras pludmale mainās ik pa metram – vienā atrodamas senas
pāļu piestātnes zvejnieku laivām, otrā – oļu klājiens, citā – koši balti
gliemežvāki, tomēr ir kas vienojošs – smalkākās un liegākās smiltis pasaulē.
Elpu aizraujošs skats pavērsies no augstākās kāpas Latvijā – Pūsēnu kalna.
Ne tikai
jūras piekraste šeit plaša un neskarta, bet arī dabas parki – Bernātu un Papes
– abi ļoti atšķirīgi. Ja kāpu un priežu ieskautajā Bernātu ragā saulrietā var
nokļūt vistuvāk saulei, jo te atrodas Latvijas galējais rietumu punkts, ko
iezīmē akmens zīme “Zaļais stars”, tad Papes ezera krastā Brušvītu ciemā, uz
Tevi noskatīsies un aizskries savās gaitās, savvaļas zirgi un tauri, kuri
nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.
Vēstures cienītāji Otaņķos aizrausies, klausoties meldera stāstu Holandes tipa vējdzirnavās – Prenclavu dzirnavās. Tās bija lielākās sešspārnu dzirnavas Latvijā un vēl nesen darbojās ar elektromotora palīdzību. Jūrmalciemā varēs sajust īsta zvejnieku ciema garšu – to ne vien sasmaržot, bet arī izgaršot. Nīcas senlietu krātuvē ir jādzird stāsts par košo tautastērpu, kuram pēc teikā aprakstītā nīcenieces ieguvušas košāko krāsu, kaimiņu pagastiem atstājot vien pa triepieniem. Un lepnumā par to, viņas sasaucas īpašajā Nīcas garajā saucienā, kuru nedzirdēt ne vienā citā vietā.
Nīcas pagasta teritorijā Baltijas jūras krastā atrodas Latvijas galējais rietumu punkts (20°58' A.g.), ko iezīmē akmens zīme "Zaļais stars".
Augstākā vieta ir Pūsēnu kalns - 37 m virs jūras līmeņa (augstākā kāpa Latvijas piekrastē, relatīvais augstums 31 metrs, garums 300 m, platums 100 m). Daļa no pagasta teritorijas atrodas zem jūras līmeņa.