Rucava
Dokumentos pirmo reizi Rucavas vārds minēts 1253.gada
5.aprīlī, kad Kursas zeme Duvzare tika sadalīta starp Kurzemes bīskapiju un
Vācu ordeni un saskaņā ar šo līgumu, Pape un Rucava tiek atstātas Livonijas
ordeņa pakļautībā. Kuršu pēcteči Novada identitāte sakņojas kuršu apdzīvotās
vietas Duvzares attīstības pirmsākumos (13.gs.). Veiktie arheoloģiskie izrakumi
Rucavā liecina, ka tā ir bijusi kuršu apdzīvota vieta jau 1.gadu tūkstoša
beigās p.m.ē. Agrā dzelzs laikmeta Mazkatužu kapu lauka izrakumi apstiprina
liecības par kuršiem kā jūras braucējiem, karotājiem un amatniekiem.
Savu pirmo lielāko uzplaukumu Rucava un tās apkārtne ir piedzīvojusi Hercoga Jēkaba valdīšanas gados. Rucava 17.gs. sākumā jau bija ievērojama apdzīvota vieta pēc tā laika mērogiem. Paurupes brīvciema attīstībā ir atzīmēta mežniecība un krogi, tirgotāji un amatnieki, Papes mazosta. Rucavas nozīmīgumu pastiprināja Jelgavas – Klaipēdas lielceļš jeb pasta ceļš, kurš, sasniedzot Skrundu, tālāk virzījās caur Priekuli, Bārtu, Rucavu, Sventāju un Palangu. Rucavas pagasta teritoriju šķērsojis arī ceļš uz Liepāju gar jūru, no Sventājas caur Papi un tālāk uz Bernātiem. Galvenās eksponēšanas vietas – Rucavas centrs un Papes osta.
Latvijas valsts pirmais neatkarības periods.
Šai laikā
Rucava tika uzskatīta par vienu no turīgākajām vietām Kurzemes piekrastē.
Rucavas slava tālu izskanējusi ar tā bagāto tradicionālās kultūras mantojumu – krāšņo tautastērpu, rakstaino cimdu pūru, atšķirīgo valodu, savdabīgo vienbalsīgo dziedāšanu, daudzveidīgajām tautasdziesmām, ar piejūrai raksturīgajām zvejas tradīcijām Papes un Nidas ciemos. Tradīcijas turpinās, un daudz ko no tām ir iespējams iepazīt un izbaudīt arī mūsdienās.
Galvenā vietas vērtība ir cilvēki, kas šeit mīt un strādā ar dziļu tradīciju izjūtu.
Lielākās apdzīvotās vietas ir Rucava (pagasta centrs), Ķāķišķe, Pape, Papes Priediengals, Papes Ķoņu ciems, Nida, Peši, Palaipe.
Augstākā vieta pagastā ir Pāļu kalns (35,9 m vjl). Pāļu kalns ir viena no augstākajām kāpām Baltijas jūras piekrastē.
Rucavas pagasta platība: 237,6 km2
Iedzīvotāji: 869 (2024. g)