Sakas pagasts
Nav mūsu pusē košas birztalas,
Bērzi klīst pa sētām un laukiem
Starp alkšņiem- kā asmeņi balti,
Šķeļot pelēkos rudens vējus.
Un tomēr tā ir jūras roka,
Kas ar grāvju un valku pirkstiem
Atņem auglīgai zemes tumsai
Liekas lāses, urgas un viļņus.
Mūsu puses zeme mīl
Pacietību tikpat garu kā vagas,
Bet, jūsmīgam vējam pāri brāžot,
Tā pasmīn grāvmalas krūmu ūsās.
/Augusts Štrauss/
Sakas vārds pirmo reizi rakstos minēts 1230.g. No 13.gs. otrās puses līdz pat Livonijas karam Saka ir bīskapu īpašums, kuri to vairākkārt izlēņojuši. No 15.-18.gs. Sakā saimnieko Ostenzakenu ģimene.
Divu nelielu upīšu - Durbes un Tebras - sateces vietā, kur savu tecējumu uz jūru sāk Sakas upe, ir vēsturiskais, teikām un nostāstiem apvītais Sakas (Sacezes) centrs ar Kuršu un Bruņinieku pilskalniem, ar Sakas Lejas luterāņu baznīcu.
Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.–1682.) Sakā ir bijusi osta, kuru savās interesēs izmantojuši tirgoņi no Aizputes. Gada laikā ostā ienākuši no 50–150 tirdzniecības kuģi, pārsvarā no Holandes. Rosīgo ostas dzīvi pārtrauca zviedru – poļu karš. Līdz mūsdienām saglabājusies viena no ostas noliktavām. Ap 1890.g., apvienojot sīkos Sakas pagastus, izveidoja Upesmuižas pagastu, kura administratīvā teritorija ir vairākkārt mainīta.
1. Pasaules kara laikā kara kuģu apšaudē nopostīja Akmensraga bāku un Ulmales muižu. 20.gs. 30.tajos gados Sakas Grīņos ieceļoja latgaļu ģimenes, kas tur iekopa ap 60 saimniecību. Traģiski notikumi Grīņos risinājās 2. Pasaules kara laikā, kad vācu vara nežēlīgi izrēķinājās ar sarkano partizānu atbalstītājiem.
Padomju laikā Sakas teritorijā nodibinājās vairāki kolhozi. Vēlāk visus pievienoja k/z „Centība”.
Sakas pagastu šķērso arī Rīvas upe, kuras mežonīgie, civilizācijas neskartie krasti vilina dabas mīļotājus un makšķerniekus. 70% no pagasta teritorijas sedz meži.
Dati par iedzīvotājiem:
2024. gadā Sakas pagasta iedzīvotāju skaits- 394