• LAT
  • ENG
  • LIT
PASKUI VĖJĄ Į PIETINĘ KURŽEMĘ!
  • Pradžia
  • LANKYTINI OBJEKTAI & AKTYVUS POILSISSS
    • Grobiņa-Durbe
    • Pāvilosta-Vērgale-Ziemupe
    • Bernāti-Nīca-Rucava-Pape
    • Aizpute-Cīrava-Kazdanga
    • Priekule-Vaiņode
    • Muzejai
    • Dvaro rūmai
    • Žygiai
    • Brošiūra
  • MAITINIMAS
  • APGYVENDINIMAS
  • GROBINIOS MIESTO ŠVENTĖ
  • KONTAKTAI
  • Pažinti Pietų Kuržemę
  • Maitinimas
    • Ziemupe- Vērgale- Pāvilosta
    • Grobiņa- Bārta- Durbe
    • Bernāti- Nīca- Rucava
    • Kazdanga-Aizpute-Dunalka
    • Priekule - Vaiņode
  • Nakvynė
    • Pāvilosta
    • Saka-Vērgale- Ziemupe
    • Nīca
    • Rucava
    • Grobiņa
    • Aizpute
    • Priekule
    • Vaiņode
    • Durbe
  • Namų gamintojai ir amatininkai
    • Audėjų dirbtuvės
    • Bitininkų pasiūlymai
    • Sodininkystė
    • Gėrimai, vaisiai, uogos
    • Mėsa, žuvis
    • Duona, miltai, saldainiai
    • Sveikatos produktai
    • Pieno
    • Rankdarbiai
    • Sezoninės kaimo gėrybės
    • Vietinės savitarnos parduotuvės
  • Ziemupe-Vērgale- Pāvilosta
    • Lankytinos vietos
    • Poilsis
    • Maitinimas
    • Apgyvendinimas
    • Paukščių stebėjimas
    • Prieplaukos
  • Bernāti- Nīca- Rucava
    • Lankytinos vietos Nīca, Bernāti
    • Lankytinos vietos Rucava, Pape
    • Papės gamtos parkas
    • Poilsis Nīca, Bernāti
    • Poilsis Rucava, Pape
    • Maitinimas
    • Apgyvendinimas
  • Grobiņa- Bārta- Durbe
    • Lankytinos vietos
    • Grobiņas archeologinis ansamblis
    • Poilsis Grobiņa
    • Lankytinos vietos Durbe
    • Poilsis Durbe
    • Maitinimas
    • Apgyvendinimas
  • Kazdanga- Aizpute- Dunalka
    • Lankytinos vietos
    • Poilsis
    • Maitinimas
    • Apgyvendinimas
    • Paminklai ir atminimo vietos
  • Priekule - Vaiņode
    • Lankytinos vietos Priekule, Gramzda
    • Poilsis Priekule, Gramzda
    • Lankytinos vietos Vaiņode, Embūte
    • Aktyvus poilsis Vaiňode ir Embūte
    • Maitinimas
    • Apgyvendinimas
  • Muziejai
  • Dvaro rūmai
  • Sakralinis paveldas
  • Sveikatingumo pasiūlymas
    • SPA
    • Pirtis
    • Pirties ritualai
    • Mobilios pirtys ir kubilai
    • Natūralią gerovę
  • Jūrų takas
  • Miško takas
  • Mokinių ekskursijos
  • Šeimoms su vaikais
  • Pasiūlymas kolektyvams
  • Piedāvājums senioriem
  • Žygiai
  • Žvejyba Pietų Kuržemėje
  • Vandens turizmas
  • Šventės vietos
    • Laulību ceremoniju vietas
    • Svinību vietas
    • Pasākumu vadītāji
    • Pasākumu aprīkojuma noma
    • Bērnu rotaļu istabas
    • Banketi
  • Istorijos pėdsakais
    • MUIŽAS
    • PERSONĪBAS
    • PILSĒTAS UN PAGASTI
    • TEIKAS
    • TRADĪCIJAS
  • Dviračių maršrutai
  • GROBIŅAS, RUCAVAS, NĪCAS APKĀRTNE
  • PRIEKULES, VAIŅODES, GRAMZDAS APKĀRTNE
  • AIZPUTES, CĪRAVAS, KALVENES, APRIĶU APKĀRTNE
  • PĀVILOSTAS, DURBES APKĀRTNE
  • PROJEKTI
  • Kur mājo RŪĶI un ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS?
  • Ziemas piedāvājums
  • Semināru telpas
    • Telpas līdz 30 personām
    • Telpas 30-50 personām
    • Telpas 50-100 personām
    • Telpas 100 + personām
    • Vasaras sezonā
  • Paukščių stebėjimo maršrutai
  • Piknika vietas
  • Katalogas
  • Istorijos pėdsakais
  • PERSONĪBAS
  • Kārlis Gothards Elverfelds

Kārlis Gothards Elverfelds

Dzimis 1756. gada 25. septembrī Apriķu mācītājmuižā, miris 1819. gada 19. septembrī (62 gadi) Apriķu mācītājmuižā, tautība- vācbaltietis.

1804. gada 15. decembrī Apriķu mācītājmuižas klētī draudzes mācītājs izrāda viņa sarakstīto oriģināllugu latviešu valodā “Tā dzimšanas diena”. Jā, pirmā lugas izrāde latviešu valodā saistās ar Apriķiem. Elverfelda oriģināllugā autors bija aprakstījis un zemniekus pamācījis kā sarīkot izrādi, kā iekārtot lauku istabā skatuvi, kā pārģērbties, jo zemnieki tak teātra izrādi nekad nebija redzējuši.

Ludziņas stāsts ir par baku potēšanas derīgumu, jo konservatīvie latviešu zemnieki uz baku potēšanu skatījās ļoti skeptiski. 1796. gadā Rīgas ārsts Oto fon Hūns pirmo reizi Krievijas impērijas vēsturē izdarīja baku potēšanu.

Aktiera Kārļa Brīvnieka 1932. gada atmiņu pierakstā  lasām, ka muižas klētī iebūvēja skatuvi ar aizkaru. Izrādes dienā milzīgā klēts bija apmeklētāju pārpildīta. Klausītāji sekoja ar aizturētu elpu. Lielisks iespaids: bērni, kuriem pakas iepotētas, jauki svin savus šūpuļsvētkus, bet tos, kam tas nav darīts, aprok bedrē, un vecāki vaimanā. Nākamās dienās visi draudzes locekļi veda savus bērnus pie ārsta “stādīt lopu pakas”.


Krepšelis

Krepšelis tuščias.