Vērgales pagasta apraksts

Vērgale atrodas 30 km uz Z no Liepājas. Tās teritorija, galvenokārt, plešas piejūras zemienē, austrumu daļa iesniedzas Rietumkurzemes augstienē. Pusi minētās teritorijas klāj meži, kuri bagāti ar augiem un dzīvniekiem. Vērgales pagasts robežojas ar Baltijas jūru , Medzes, Dunalkas un Sakas pagastu. Vērgale ar vārdu “Virgenare” dokumentā – Kurzemes sadalīšanas līgumā starp Kurzemes bīskapu un vācu ordeni pirmo reizi minēta 1253.g. 4. aprīlī. Ir ziņas, ka Vērgales teritorija tikusi iznomāta Villekinam, Bertoldam Šteinam, vēlāk pievienota Kuldīgas komturejai, tad Gothardam Ketleram, Gerhardam fon Noldem, 1612.g. Vērgale pārdota Heinriham fon Sakenam. Sakenu dzimtas īpašumā tā atradusies līdz 1722. gadam, kad muiža pārdota Georgam fon Bēram. Piektā paaudzē pēc tā 1920. gadā šos īpašumus zaudēja barons Ditrihs fon Bērs.

        Vērgaļu (toreizējais nosaukums) pagasts nodibināts 1877. gadā. Īsi pirms Pirmā pasaules kara to pievienoja Medzes pagastam, Latvijas I Republikas laikā tas kļuva patstāvīgs. Padomju okupācijas gados Vērgalei pievienoja Ziemupi, daļu no Tāšu un Medzes pagasta. 1947.g. Vērgales pagastā nodibināja pirmo kolhozu “Zelta druva”. 1948.g. tika izveidoti vēl divi kolhozi-‘’ Jaunais ceļš’’ un ‘’Uzvara’’, vēlāk visus apvienoja zem nosaukuma ‘’Ļeņina ceļš’’. 1948.g. Nodibināja kolhozu “Kaija” Ziemupē, “Kopdarbs” Saraiķos, vēlāk abus apvienoja zem nosaukuma “Kopdarbs”. Pagastā darbojas Vērgales kultūras nams, Ziemupes tautas nams, četras bibliotēkas. Deju kolektīvs “Vērgalīte” darbojas augstā līmenī, kopš 1990. g. piedalījušies visos  Vispārējos Latvijas dziesmu un deju svētkos. Darbojas senioru ansamblis “Vakarvējš”. Īpaši aktīvi ir  sportisti. Ievērojami attīstījies tūrisms. Vērgale izceļas ar vides sakārtotību, jau 1995.g. ieguva sakoptākā pagasta nosaukumu Kurzemē. Vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi – Vērgales muižas komplekss, Vērgales baznīca, Saraiķu baznīca, Mazkažu dzīvojamā māja, kalpu māja Dangaskalni. Ievērojamākās senvietas: Elku kalns (pilskalns), Ošenieku senkapi /attiecas uz m. ē. 5.gs./, Bruņinieku kapi(Zviedru kapi ), Mazkalnu viduslaiku kapi. Vērgales skolas pirmsākumi meklējami ap 1780. - 1790. gadu, kad krodzinieks Raudīte, kurš bijis arī baznīcas ērģelnieks, mācījis iesvētāmos jauniešus. Pirmā skola uzcelta 1828.g., bijusi ar 5 istabām. Otrā skolas ēka uzcelta1871.gadā, šajā namā skolēni mācījušies līdz 1922.g. 26.okt., kad skola pārcēlās uz Vērgales muižas pili. Ievērojamu darbu Vērgales vēstures izpētē  veicis novadpētnieks Alfrēds Šnipke (1932. - 2005.), sarakstījis grāmatas “Vērgale laiku lokos” un “Vērgale laiku lokos 2”. 2009.g. Vērgales pagasts apvienojies ar Sakas novadu izveido Pāvilostas novadu un 2021. gadā reformas rezultātā iekļauta Dienvidkurzemes novadā.