Krotes muižas vēsture
Muižas komplekss kā Krotes vēstures liecinieks
Krotes muižas kungu dzīvojamā māja parkā vairs nav. Nav arī muižas klēts parkā, govju kūts un zirgu stallis un muižas lielais dīķis, kurš vēlāk nosusināts un izveidots sporta laukums. No muižas laikiem vien saglabājušās kalpu mājas, ledus pagrabs parkā, kaut kas no muižas dārza un parks. Stāsts par Krotes muižas laikiem sākas ar – reiz bija…
Krotes muiža ilgstoši nav piederējusi kādai dzimtai. Kādēļ tik bieži mainījušies īpašnieki – vēl jāpēta. Muižas dokumentos no 1387. gada kā lēņa un muižas īpašnieki minēti Falkenhāgeni, Matiass un Heinrihs fon Trota-Treidens, Buhholci, Noldes, Sakeni, Bistrami, Korfi. Kā pēdējais muižas īpašnieks minēts Lieģu muižas īpašnieks Nikolauss Karls Dītrihs fon Grothuss (1830 – 1908) un viņa sieva Ida fon Kleista (1844 – 1920). Pēc tēva nāves viņa dēli Dītrihs (1872 – 1951), Nikolauss (1875 – 1961) un Žanno (1879 – 1951) palīdzēja mātei saimniekot līdz muižas atsavināšanai. Kungu māju uzcēla, domājams, 18. gs. vidū Ulriha fon Bēra (1721 – 1766) laikā. 20. gs. sākumā, Nikolausa Karla Dītriha fon Grothusa laikā, to pārbūvēja.
Bez pašas pils ēkas parkā vēl atradās arī pils piena dzesētava jeb ledus pagrabs, kalpu dzīvojamā māja un klēts. Baronu laikā no Vācijas atvesti un parkā iestādīti vairāki reti svešzemju koki, krūmi un augi. Parkā netālu no pils atradies dīķis, kurā peldējuši gulbji un bijusi gulbju mājiņa.
Tagadējās Krotes skolas ēkā un skolas ēdnīcas ēkā dzīvojuši muižas kalpi. Skolas ēka dēvēta par Augšas ērberģi, bet ēdnīcas ēka par Lejas ērberģi.
Nostāsti vēsta, ka baronam (Grothusim) ļoti patikuši suņi un kaķi. Viņam bijuši suņi Taso un Trefis, kaķi Junīte un Maksītis. Kad nomiris kāds no šiem dzīvnieciņiem, tad barons licis izgatavot baltu zārciņu un apglabāt. Uz kapu kopiņas uzlikts akmens ar dzīvnieka vārdu. Šobrīd akmeņi vairs nav atrodami, bet domājams, ka parkā zemē tie joprojām ir.
Arī 1905.gada revolūcijas notikumi negāja secen muižas ēkām. Par laimi gan toreiz dedzināšana nenotika, vien tika izveidots cietums, kur ieslodzīja dumpiniekus.
20. gs. 20., 30. gados pilī atradās Krotes sešklasīgā pamatskola. Skolai 1937. gadā tika piešķirts Ata Kronvalda vārds.
1939. gadā izlaidumā skolu apmeklēja toreizējais valsts prezidents Kārlis Ulmanis un pie skolas iestādīja ozolu. Kara laikā ozols tika iznīcināts. Citu ozolu 1989. gadā – pēc 50 gadiem – iestādīja 1939. gada absolventi.
1941. gadā skolā tika iekārtota Kurzemē pirmā pionieru nometne. Karam sākoties, nometnes bērni tika evakuēti uz Tatāriju. Daudzi bērni saslima, nomira un vairs neatgriezās Latvijā. Šī traģēdija bija un ir daudzās ģimenēs.
1944. gadā, Otrā pasaules kara laikā, pils tika daļēji sabombardēta un vietējās varas iestādes necentās ēku atjaunot, bet atļāva noārdīt individuālo ēku būvētājiem.
Padomju gados pils drupas tika sastumtas kaudzē.
2001. gadā parka centrā tika atklāts piemiņas akmens represētajiem.
Informācija ņemta no grāmatas Mašnovskis V.,’’Muižas Latvijā’’, II, SIA ‘’DUE,’’ 2019 un Krotes novadpētniecības materiāliem