Teika par Ķupkāpas izcelšanos Jūrmalciemā

Tur, kur tagad atrodas Ķupkalns, bijusi Zībenbergas pils (septiņkalnes). Aiz tās atradies kalns un uz Papes pusi arī vēl kalni (kāpas). Pils bijusi no koka ar torni, no kura varējuši vērot pa jūru kuģojošos bureniekus. Pili parasti izmantojuši Livonijas ordeņa brāļi, kas ceļojuši no Prūsijas un atpakaļ.

Šie tad arī rīkojuši dzīres un ņēmuši vietējās meitas izpriecām. Tā kādā šādā reizē paņemta jauna, skaista meitene, kurai pēc nedēļas bija jāsvin kāzas. Meitene pretojusies un meitu ķērāji ieslēguši meiteni pils tornī, lai neizmūk līdz ieradīsies kungi.

Meitene sākusi skaļi dziedāt, saukdama Vēja māti, lai tā sūta savus dēlus palīgā. Meiteni sadzirdēja straujais un ātrais rietenis, maigais, bet spēcīgais dienvidis un abi reizē sāka pūst, dzenot smiltis no blakus esošiem kalniem, tā apberot Zībenbergas pili, ar visu dziedošo meiteni.

Kad saksenis (DR vējš) bija mitējies, līgavainis steidzās uz smilšu apbērto pili, lai atraktu savu līgavu. Viņš raka smiltis nost no smailā pils torņa, bet līgavu tā arī neatrada, un tā izveidojās ķups (kumps, bez spicuma) kalns, kam deva nosaukumu Ķupkalns.

Teika arī stāsta, ka tie, kas stipri un no visas sirds mīl, pieliekot ausi pie kalna tad, kad pūš saksenis, var dzirdēt kā kalns dzied.