Piedalies akcijā "Mājas putniem"

Dienvidkurzemē pavasaris ir klāt, nesot līdzi saules starus un putnu dziesmas. Lai atbalstītu putnu daudzveidību un pavasara noskaņu, galdniecības uzņēmums SIA "Līras" dāvina putnu būrīšus novada iedzīvotājiem un viesiem. Aicinām ikvienu iesaistīties un radīt jaunas mājas mazajiem spārnainajiem draugiem!

Saņem savu putnu būrīti!

Brīvdienas var kļūt par īstu piedzīvojumu! Apmeklē Dienvidkurzemes tūrisma centrus un punktus, kur vari saņemt būrīti mazajam mušķērājam un zīlītēm. Atrodi tam piemērotu vietu meža malā, upes krastā vai birztalā un, ievērojot instrukciju, piestiprini pie koka.

Radīsim kopā jaunas ligzdošanas vietas un baudīsim pavasara burvību!

Putnu būrīšu izvietošanas un uzstādīšanas vadlīnijas

Kur izvietot?

Būrīšus var izvietot mežos, parkos, dārzos un apstādījumos. Mazais mušķērājs un lielā zīlīte visbiežāk ligzdo priežu audzēs, bet retāk tajos mīt arī cekulzīlīte, zilzīlīte un citi mazputniņi. Apdzīvotās vietās būrīšos var apmesties arī zvirbuļi.

Uzstādīšanas noteikumi:

• Būrīša skreja jānovieto austrumu, ziemeļaustrumu vai dienvidaustrumu virzienā.
• Skrejai jābūt redzamai no attāluma un vērstai pret atklātu vietu.
• Augstums: ne zemāk par 2–4 metriem, lai putnus netraucē cilvēki un dzīvnieki.
• Ieteicams piestiprināt ar naglām, kas ir drošākais un saudzīgs risinājums kokam.
• Būrīšus izvieto ne biežāk kā 50 metru attālumā viens no otra, jo katrai putnu ģimenei nepieciešama sava teritorija.
• Tīrīt reizi gadā (septembrī, oktobrī, novembrī), pārbaudot, vai būrītis nav bojāts.

Nepieciešamie darbarīki uzstādīšanai:

1. 100 mm nagla – 1 gab.
2. Āmurs
3. Kāpnes

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs, Sastopams jauktos mežos ar lapu kokiem un eglēm, kur ir veci koki. Latvijā atgriežas pavasarī maija pirmajā pusē.

To novērot ir samērā grūti, jo galvenokārt uzturas koku vainagu aizsegā. Par tā klātbūtni parasti liecina tikai mazā mušķērāja dziedāšana.[5] Barojas ar lidojošiem kukaiņiem, galvenokārt ar mušām, kuras medī īsā, straujā lidojumā, uzbrūkot no novērošanas punkta uz kāda zara. Pēc tam atkal atgriežas savā postenī un vēro apkārtni. Mazais mušķērājs ir ļoti veikls un virtuozs lidotājs. Uzlasa kukaiņus arī no koka mizas, lapām un zemes.

Dējumā 4—7 baltas vai zilizaļas olas ar ļoti smalkiem, sarkanbrūniem raibumiņiem. Olas sāk dēt maija vidū. Inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Izšķiļas nevarīgi, kaili putnēniem. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Mazuļi izlido jūnijā–jūlijā 11-15 dienu vecumā.

Zīlītes

Zīlītes ir nelieli dziedātājputni ar samērā īsu, bet spēcīgu knābi – dažas sugas ir spējīgas pašas sev izkalt dobumu. Latvijā zīlīšu dzimtā sastopamas septiņas zīlīšu sugas, no kurām viena – gaišzilā zīlīte ir reta ieceļotāja un novērota tikai trīs reizes. Zīlītes ir sastopamas gandrīz visur, gan mežos, gan cilvēku tuvumā – pilsētā, parkos un dārzos.

Dējumā 6–13 olas. Bieži perē divas reizes gadā. Mazuļi izlido jūnijā–jūlijā.

Lielākā daļa zīlīšu ziemā labprāt apmeklē barotavas, kur tās var labi novērot. Zīlītēm abi dzimumi ir samērā līdzīgi, jaunajiem putniem salīdzinot ar pieaugušajiem ir blāvāks un dzeltenīgāks apspalvojums. Zīlītes ir ļoti kustīgi putniņi un to lidojums ir spurdzošs. Meklējot barību tās veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem. Pamatbarība ir dažādi kukaiņi un to kāpuri, bet ziemā barojas arī ar sēklām un ogām.

Ziemā un ceļošanas laikā uzturas bariņos. Lielākā daļa zīlīšu ziemā paliek tepat kā nometnieki, bet dažām sugām daļa putnu (sevišķi jaunie) rudenī aizceļo uz Rietumeiropu un Latviju caurceļo putni no ziemeļu kaimiņ teritorijām (invāzijas). Ceļo dienā skrajos bariņos. Zīlītes ligzdu taisa gan dobumos, gan būrīšos un citās cilvēku radītās konstrukcijās. Pirmās olas ligzdā izdēj aprīlī un gadā var būt vairāki perējumi