Induļa un Ārijas pēdās
Embūtes dabas parks, Embūtes pagasts, Dienvidkurzemes novads
+371 26632134
+371 26626307 (Embūtes TIC)
Induļa un Ārijas ozols
Koordinātas: 56.50258179940204, 21.80816326096775
Teika vēsta, ka tieši šajā vietā kuršu vadonis Indulis saticis vācu komtura meitu Āriju. Šo teiku izmantoja dzejnieks Rainis (1865- 1929), uzrakstot traģēdiju “Indulis un Ārija”.
Teika stāsta, ka Indulis bijis stalts, bezbailīgs kuršu virsaitis un Embūtes valdnieks. Ārija bijusi skaista un drosmīga vācu karavadoņa meita. Reiz pēc Embūtes pils zaudēšanas Indulis mežā saticis baltu bruņinieku un sācis kauju. Indulis bruņinieku uzvarējis, bet izrādījies, ka tā ir Ārija. Indulis ievainoto Āriju izglābis. Abi jaunieši iemīlējuši viens otru. Viņu satikšanās vieta bija laukā pie ozola.
Ārijas un Induļa sen vairs nav, bet ozols vēl aug un zaļo, stāstīdams latvisko Romeo un Džuljetas stāstu.
Induļa un Ārijas ozolkoka skulptūras, Embūtei šo nozīmīgo literāro varoņu veidolā uzstādītas Embūtes dabas parkā pie Induļa pilskalna (Kuršu pilskalna). Lai arī šis bija mīlasstāsts, kas norisinājās vairāk kā 700 gadus tālā pagātnē, tepat Embūtē, savu aktualitāti tas nav zaudējis arī mūsdienās.
Skulptūru mākslinieks: Gatis Selderiņš.
Pilskalna avotiņš jeb Induļa avotiņš tur pat pilskalna pakājē ir minerālvielām bagāts Eiropas nozīmes aizsargājams biotops ar savdabīgu augu un kukaiņu sabiedrību. Avota apkārtnē veģetāciju veido slapjumu mīlošas sugas.
Par avota izcelšanos vēsta teika: Sirmā senatnē kuršu virsaiša Induļa pils esot nogrimusi un līdz ar to arī kāda jaunava. Nogrimušajā pilī viņa nepārtraukti raudot, un virszemē plūstošais ūdens esot viņas asaras.
Koordinātas koka skulptūrām un avotam: 56.510914757987834, 21.818996348563232