Simtgades parks

Simtgades parks, Pāvilosta, Dienvidkurzemes novads

Veidots 1979. gadā pēc arhitekta G. Lūša - Grīnberga projekta. Parka centrā simtgades akmens. Parka stādījumus un celiņus veidojuši Pāvilostas iedzīvotāji un viesi - pilsētas entuziasta, laba koku un akmeņu pazinēja, Jāņa Ausmaņa vadībā. Parkā aug valsts eksprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas 2007. gadā par godu Pāvilostas pelēkās kāpas apmeklējumam stādīta liepiņa. Katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu – te ir Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u.c.

Parkā atrodas piemiņas akmens 1941. un 1949. gada represijās cietušajiem. Aiz tā represēto iedzīvotāju stādītie koki. Parks izveidots pilsētas kultūrvēsturiskā vietā. 19. gs. beigās šeit no visas apkārtnes saveda akmeņus, ko pa jūru transportēja uz Liepāju, lai izmantotu Liepājas kara ostas būvdarbos. Toreiz darba iespējas pievilināja šai vietai strādniekus no plašas apkārtnes, un ap ostu sāka veidoties ciemats. Vecā ceļa vieta, kas ved cauri parkam austrumu – rietumu virzienā, ir 1932. gadā uzbūvētā šaursliežu (750 mm) dzelzceļa vieta. Pēdējie vilcieni te ienākuši vēl pagājušā gadsimta 50-tajos gados. Parka teritorijā upes krastā atrodas Jāņa kalniņš ar dzirnavu akmeni centrā. Šo kalniņu kā laulību reģistrācijas vietu izvēlas neskaitāmi jaunlaulātie no Latvijas malu malām. Mākslīgi uzbērtais kalns, kura pamatideja - lai arī no Simtgades parka būtu redzama osta un jūra - ir parka veidotāja un kopēja Jāņa Ausmaņa vairāku gadu darbs. Tāpēc arī kalns nosaukts viņa vārdā.