Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem

Grobiņas mūra pili 1348. gadā cēlis ordeņmestrs Goswin von Herike. 
Grobiņas pils izmantota kā fogta rezidence, pilsnovada administratīvais centrs, svarīgs ordeņa atbalsta punkts, kā arī ordeņa sūtītu ceļotāju naktsmītne, braucot no Livonijas uz Prūsiju. 

Domājams, ka pils pārbūvēta 17. gs. vidū, kad Grobiņa uzdāvināta hercoga Jēkaba Ketlera sievai Luīzei Šarlotei. Tad arī izbūvēti bastioni (četri zemes uzbērumi - izvirzījumi uz katru pils ārējo stūri).

18.gs. pils celtnes vairs netika labotas, tomēr līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanai pils dažās telpās vēl atradās Grobiņas apriņķa administratīvās iestādes, gadsimta beigās vairs netika apdzīvota, un tā pārvērtās drupās.  

Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes. Pilsdrupas konservētas 20. gs. 70. gados pēc arhitekta Ilgoņa Stukmaņa projekta.

2019.gadā pilsdrupas Ālandes upes atpūtas parka projekta ietvaros piedzīvoja labiekārtošanas un pārbūves darbus - izbūvēta skatuve un skatu platforma virs pilsdrupām, kā arī lielas koka kāpnes rietumu pusē, kuras piemērotas gan kora koncertiem, gan lai baudītu skatu uz dzirnavu dīķi. Vieta iecienīta fotosesijām un kā kāzu pieturvieta.

Ierīkotajā estrādē tiek organizēti dažādi kultūras pasākumi.  
Pilsdrupu pagalmā aug krāšņa dižliepa, kuras apkārtmērs 4,92m.

Gobiņas pilsdrupas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Leģenda par Grobiņas pili