Īsfilmu cikls "Dzīvo atmiņu jūra"

Interesējoties par dalījumu draugs–ienaidnieks, savējais–svešais, dalībnieks–vērotājs, Ieva Epnere darbu ciklā “Dzīvo atmiņu jūra” pievēršas padomju mantojuma fiziskajām liecībām un to psiholoģiskajiem nospiedumiem cilvēku dzīvē. Par teritoriālo un saturisko ietvaru Epnere izvēlējusies Latvijas Rietumu robežu – Baltijas jūras Austrumu piekrasti, visos laikos simboliski un politiski uzlādētu joslu, kas reiz bijusi vienas varas galējā Rietumu robeža, bet šobrīd ir citas zonas Austrumi. Balstoties personiskajā pieredzē, izpētē, apstākļu sakritībās (satiktie cilvēki, atklātie fakti, u.c.) un sarunās Epneres filmas "Dzīvo atmiņu jūra" pamattēma ir identitātes nepastāvības jautājums. Reaģējot uz sabiedrības attīstības procesiem postpadomju Latvijā, māksliniece pēta, kā darbojas cilvēka individuālā atmiņa un kāda ir tās nozīme kolektīvās atmiņas konstruēšanā; kā reiz piedzīvotais nevēlamais tiek atgrūsts un kā cilvēks, kurš audzis un lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis vienā režīmā, spēj vai nespēj sadzīvot ar jauno situāciju un iekļauties tajā. Daļa īsfilmu cikla varoņu ir Pāvilostas iedzīvotāji.
"Dzīvo atmiņu jūras" operatore ir Baiba Kļava. Skaņas režisors ir Ernests Ansons.