Bernātu dabas taka

Bernātu dabas takas ir vieta, kas atjauno sakņu spēku un ceļ skatu debesīs. Šeit dabas un cilvēka radītais ļauj pieskarties dzīves ritējumam un apturēt mirkli iedvesmas gūšanai. Uz septiņām pastaigu takām izvietots 151 objekts – skulptūras, lapenes, skatu tornis, ainavu rāmji. Katra taka sākas un noslēdzas ar savu simbolu un vārtiem. No koka, metāla un akmens veidotās skulptūras un vides objektus radījuši tēlnieki Ģirts un Gaits Burvji.

Veikti ieguldījumi EUR 264 744,57 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 200 000 valsts budžeta dotācija – EUR 8 823,53 pašvaldības finansējums – EUR 55 921,04.

Grobiņas arheoloģiskais ansamblis

Saskaitīt Grobiņas pilskalnā augošos skābaržus un tad izstaigāt trīs kilometrus garo Ālandes upes pastaigu taku. Līdzās upes ūdeņiem te plūst leģendām apvīti nostāsti par senajiem kuršiem, skandināvu ieceļotājiem un vācu krustnešiem. Pirmsvikingu periodā Grobiņa bija plašākā un nozīmīgākā skandināvu jūrasbraucēju apmešanās vieta Baltijas jūras austrumu krastā.

Veikti ieguldījumi EUR 923 562,89 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 398 328,72 valsts budžeta dotācija – EUR 59 479,65 pašvaldības finansējums – EUR 465 764,52.

 Vērgales muižas komplekss

Izjust vērgalnieku lepnumu par 18. gadsimtā būvēto muižas kompleksu, kas atzīts par vienu no savdabīgākajiem ampīra jeb vēlīnā klasicisma paraugiem Kurzemē.

1722. gadā par Vērgales muižas īpašnieku kļūst Ugāles barons Georgs Dītrihs fon Bērs. Gadsimtu vēlāk viņa pēctecis muižas ēku pārbūvē, tās galvenās fasādes cokolā liekot dzimtas ģerboņa cilni, kurā, protams, attēloti lāči, jo vācu valodā “der Bär” nozīmē “lācis”.

Veikti ieguldījumi EUR 299 673,35 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 152 285,82 valsts budžeta dotācija – EUR 21 464,82 pašvaldības finansējums – EUR 116 029,82 cits publisks finansējums – EUR 9 892,89.

Plašāk par objektu: Šeit 

Pāvilostas pretplūdu aizsargbūve – promenāde

Pastaigāties pa 110 metru garo Pāvilostas promenādi, kas gar Sakas upes krastu savieno novadpētniecības muzeju un Ziemeļu molu, un zināt, ka tā nav vienkārši pastaigu vieta, tā sargā pilsētu no applūšanas.

Līdz Pirmajam pasaules karam Pāvilostā darbojās trīs kuģu būvētavas. Tajās būvēja gan nelielus vienmastu buriniekus jeb “malkas jančus”, gan divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā uzbūvēja 15 kuģus.

Veikti ieguldījumi EUR 1 111 044,43 apmērā No tiem: ERAF finansējums – EUR 559 334,17 valsts budžeta dotācija – EUR 78 866,12 pašvaldības finansējums – EUR 437 046,75 cits publisks finansējums – EUR 35 797,39.

Plašāk par objektu: Šeit